JUVENTUDE LUTA HAMUTUK BA FUTURU SAÚDE TIMOR LESTE (JLHFS-TL)

Email: [email protected]

1. PERFILE ASOSIASAUN JUVENTUDE LUTA HAMUTUK BA FUTURU SAÚDE TIMOR LESTE (JLHFS-TL)

1. Introdusaun

Introdusaun Asosiasaun

Baseia ba situasaun real ne’ebe akontese iha ita nia rai doben Timor Leste ,liu –liu iha kapital Dili hare ba maluk defisiente mental sira ne’ebe abandona no lao iha dalan ninin as teb – tebes no loron ba loron dadus ema defisiente mental aumenta ba bebeik ho nune’e Assosiasaun JLHFS-TL halao asaun karitativa fo atedemento liu husi fo haris,fo han, troka sira nia ropa,asaun karitativa ne’ebe halao husi membru volontario sira durante tinan rua nia laran husi Assosiasaun JLHFS-TL ne’e hanesan aktividade semanal.Maibe hare ba aktividade ida ne’e la garantia segurança ne’ebe seguru ba ita nia maluk defisiente mental sira hasoru situasaun hanesan ema abandonado. Ho nune’e tuir visaun no misaun Assosiasaun JLHFS-TL hakarak fo tratamentu ida ne’ebe diak no digno liu husi sentru rehabilitasaun, tamba ne’e maka Assosiasaun JLHFS-TL harii sentru rehabilitsaun atu bele akumula maluk sira defisiente mental ba iha sentru rehabilitsaun ida ne’e atu nune’e fasil atu hetan tratamentu ne’ebe egual rajaun ida ne’e maka hafanu joven ida nia vontade no inisiativo hodi harii Assosiasaun Juventude Luta Hamutuk ba Futuru SaùdeTimor Leste (JLHFS-TL) ida ne’e.

Hanesan ita hotu hatene Timor Leste hetan nia Independensia iha tinan 2000, hanesan Nasaun ida foin moris, Nasaun Timor komesa lao buka ho nia ain rasik, ita hotu hatene katak depois de ukun a’an Timor komesa dezemvolve nia rain liu husi aspeito barak e aspeito ida mak bok a’an ho atividade juventude iha area Saude , Edukasaun, Ekonomia no Advokasia , tamba ita hotu mos hatene katak iha Nasaun ida juventude mak futuru Nasaun refere.

JUVENTUDE LUTA HAMUTUK BA FUTURU SAUDE TIMOR-LESTE (JLHFS-TL)

Hanesan Organizasaun Non Govermental ida mak eziste ona iha rai doben Timor Leste iha loron 05 de Junho 2019 no estabelese iha Munisipiu Dili no sei loke ramo ba 12 Munisipiu inklui mos RAEOA.

Hare ba situsaun real ne’ebe maka agora dadauk ita hotu hare no akompanha katak iha Dili Laran maluk sira ne’ebe afeita ho moras mental barak teb-tebes no abandona deit iha dalan Ninin tamba laiha ema ida atu tau matan ba sira nune’e mos familia sira halo diskriminasaun no La tau matan Ba sira Tan ne’e mak iha Juventude ida ho inisiativo no iha mehi furak hodi hari Asosiasaun JLHFS-TL atu tau matan no akumula maluk sira ne’ebe maka afeita moras Defisiente Mental (Psikologia). JLHFS-TL sei servisu hamutuk ho Governo no parseiro Relevante sira hodi hare situasaun ho kondisaun real ida ne’e. Iha parte seluk ita hare Juventude barak mos afeita ba Moras Mental tamba juventude barak mos sai vitima ba ransu livre ne’ebe halo sira la kontrola a’an no frustrado ne’ebe fo impaktu bot tebes ba sira nia psikologia Impaktu sira ne’e mak sai fasil halo sira stress trauma no ansidade ho nune’e bele hamosu problema mental ne’ebe sai todan ba humanu/ema liu-liu ba labarik, joven, no ema vurneravel sira.

JLHFS-TL hakarak trata sira (Juventude ema ho Defisiente Mental ) ho dignu hanesan mos ema seluk ne’ebe hatete iha lei inan iha artigu 210 ‘’ SIDADAUN NE’EBE IHA DEFISIENTE MENTAL al. I, 2) katak ‘’sidadaun ne’ebe iha defisiente fisik eh mental iha direito no obrigasaun hanesan sidadaun sira seluk, maibe sira sei la halao kna’ar hirak ne’ebe sira labele halao tamba deit sira nia defisiensia.

al,2 katak ‘’ estadu promove no proteze ba sidadaun sira ne’ebe iha defisiente tuir lei haruka.

OBJETIVO ORGANIZASAUN JLHFS-TL:

  1. Halibur juventude sira ne’ebe graduasaun tiha ona husi area Saude no area Edukativo sira seluk ne’ebe sidauk hetan servisu
  2. Halibur juventude sira ne’ebe mak sei iha banku aprendijagem maibe iha tempo livre ou mamuk bele mai buka no fahe esperensia liu husi Asosiasaun JLHFS-TL
  3. Halibur juventude sira ne’ebe la remata sira nia estudu atu bele fahe esperensia hodi kria kampu servisu rasik.
  4. Suporta no fo apoio pshykososial ba kliente sira hotu iha area programa iha JLHFS-TL nia laran
  5. Fo suporta no apoio hato’o informasaun ba maluk sira ne’ebe presija atendementu ne’ebe dignu no egual.

JLHFS-TL hanesan Organizasaun Non Governmental ida ho ninia programa oin Lima mak hanesan tuir mai ne’e:

  1. Programa Saude inklui Saude Reprodutiva,  Moras  ne’ebe Hadaet liu husi Relasaun Seksual (MHRS), Nutrisaun,no Saude Mental.
  2. Programa Edukasaun inklui Edukasaun Sivika , ho nia tipo Edukasaun hanesan halo promusaun ba programa Saude Reprodutiva,MHRS ,Nutrisaun no Saude ba Moras Mental. Promusaun ba bandu uja aimoruk at (Droga) ba iha eskola sekundario, no fatin edukadu seluk maka sai ona targeto ba programa JLHFS-TL nian.
  3. Programa Ekonomia inkliu agrikultura ,halo plantasaun (Garden) iha area Uma Rehabilitasaun

( resultado husi plantasaun balun sei ba faan no balun uja ba aihan fo ba pasiente sira ne’ebe hela iha uma rehabilitasaun), arte moris (Handcraft) resultado husi arte moris ou handcraft ne’e sei fo ba pasiente nia familia tuir nesesidade, no mos hakiak animal hanesan manu.

  1. Programa Advokasia inklui programa konselhamento  , advokasia ba juventude no ema ho defisiente mental tuir tipu kmaan,( estres no hanoin barak),naton ( koko atu halo asaun hodi estraga  nia vida rasik no ema seluk nia vida)Todan los ( halo agresaun fiziko hasoru ema , nia a’an rasik exp;soe bebe ou oh bebe , oho an,oho ema sunu ema nia uma nsst….nee sei hetan tratamento diak no digno) husi JLHFS-TL.
  2. Programa Juventude Desportu no Kultura.

VISAUN NO MISAUN ASOSIASAUN JLHFS-TL

Visaun :

  • Halibur juventude sira ne’ebe maka remata ona sira nia estudu maibe laiha servisu
  • Halo tratamento ba ema ho defisiente mental (DM) ho dignu hanesan mos ema seluk ne’be hatete iha lei inan iha artigu 210”SIDADAUN NEBE’E IHA DEFISIENSIA al.1,2  ‘’katak sidadaun nebe’e iha defisiente fisik eh mental iha direito nomos obrigasaun hanesan sidadaun sira seluk, maibe sira sei la halo kna’ar hirak nebe sira sei lahala’o tamba deit sira nia defisiensia’’ no al,2 katak’’estadu  bele promove no proteze  sidadaun  nebe ho   defisiensia , tuir lei haruka, tuir dalan kultural no holistic ( liga ba manual pesoal )
  • Tau atensaun prioridade ba promusaun dezemvolvimento social-emosional juventude sira nian no halo prevensaun ba moras defisiente mental, moras ne’ebe hadaet liu husi relasaun seksual, no Nutrisaun ba juventude no komunidade
  • Fahe informasaun ba juventude no komunidade sira atu hasae konihesemento kona ba Saude  Reprodutiva , MHRS,Saude Mental,no Nutrisaun.Ekonomia,Edukasaun no advokasia.
  • Fo kapasitasaun ba funsionario ,volontario no ponto fokal, suco no ba ema sira ne’ebe        presiza hatene kona ba programa JLHFS-TL nian
  • Hasae koinhesemento kona ba programa nutrisaun ba iha eskola no komudade liu liu iha area    rurais.
  • Fo kapasitasaun ba juventude sira liu husi treinamento kona ba lingua hanesan: Lingua Ingles,Korea,Japaun,Portugesa no adminitrasaun, atu nune’e juventude sira bele iha abilidade atu kompete ba servisu iha rai liur.
  • Liu husi programa hirak ne’e mos Asosiasaun JLHFS-TL  sei oferese staf   volontario  sira servisu ba iha parte administrasaun iha Ministerio hotu no ba NGO local sira ne’ebe mak presija liu-liu kona administrasaun.
  • Programas hirak ne’ebe maka ami mensiona iha leten ne’e oferese liu ba Juventude , familia no ema vulneravel sira.

MISAUN :

  • Hari uma mahon no sentru rahabilitasaun phisikososial  ba ema ho defisiente mental
  • Hari uma descansa ba labarik minoridade  sira atu mai descansa  no hetan aihan gratuita iha fatin refere iha dader ho meudia molok sira atu kontinua ba fa’an fila fali sira nia sasan (modo),ou manutolun.
  • Loke klinika atu bele atende ema moras mental,moras ne’ebe hadaet liu husi relasaun seksual no moras sira seluk.
  • Apoio juventude ema ho defisiente mental sira husi trauma no halakon stikma no diskriminasaun
  • Halo advokasia ba kliente no familia sira hanesan dalan ba tratamentu mental no phisikososial, liu liu ba sira ne’ebe presija.
  • Kapasita sira  liu husi atividade arte moris ou( handcraft) iha Uma rehabilitasaun antes re-entrega ba familia.

Ida ne’e maka programa kona ba Asosiasaun JLHFS-TL nian ne’ebe durante tinan Hat nia laran volontario sira halao. ho vontade bot tebes servisu nudar volontarismu tamba ita hotu nia mehi hakarak hamenus ou redus moras hirak ne’ebe mak mensiona iha leten iha ita nia rai doben Timor Leste, atu nune’e ita hotu bele livre husi moras hirak ne’e. Hanesan JLHFS-TL nia MOTO maka dehan katak “ PREVENE ATU HETAN MORIS SAUDAVEL’’

Difikuldades ne’ebe JLHFS-TL sempre hasoru mak hanesan tuir mai nee;

  • Laiha  finanseiro atu aluga fatin ka uma nudar edifisiu ba Asosiasaun  JLHFS-TL, tamba ne’e mak dadauk ne’e Asosiasaun JLHFS-TL  utiliza fatin ne’ebe oferese husi Chefe do Suco Comoro ho volontariamente.
  • Wainhira atu halao atividade ruma hanesan atu ba fahe informasaun kona programa JLHFS-TL nian ba iha komunidade, membrus husi JLHFS-TL sempre uja transporte Publiko ne’ebe dala barak halo atrapalha mos ba atividades hirak ne’e tamba Asosiasaun refere sidauk iha ninia transporte rasik.Maske nune’e membrus volontario sira la lakon vontade tamba nudar sidadaun ba rai doben Timor Leste ida ne’e e mos nudar juventude tenki iha espiritu volontarismu ne’ebe  a’as  tebeas atu servi ita nia Nasaun ida ne’e, hodi fiar metin nafatin katak Maromak sei la taka matan ba ita hotu nia sakrifisiu.